Projekts tika sākts 2003.gadā un, reaģējot uz tirgus situāciju, to nolēma realizēt kārtās. Par pamatu ņemot arhitekta Edgara Bērziņa izstrādāto detālplānu ar shematisku teritorijas sadalījumu 15 gruntsgabalos. Par projekta arhitektiem tika izvēlēti Ervīns Krauklis un Mikus Grende.

Pirmajā kārtā tika uzbūvētas trīs ēkas, kas izvietotas veco gobu birzī. Ēku arhitektūras koncepta izvēli pamatoja novietnes īpašības – apjomi veidoti kā parafrāze par zvejnieku dzimtas māju meldriem ieskauta ezera krastā.

Otrajā kārtā tika realizētas nākamās trīs ēkas, kas ir izteikti atšķirīgas, taču joprojām ar atsauci uz novietnes raksturu – apbūves gabalos, kas „pieslēdzas” piebraucamajam ceļam un kā fonu veido monotonais ezera aizsargdambis, izvietotas trīs vienstāva dzīvojamās ēkas ar lēzeniem zaļajiem jumtiem.

Trešās kārtas būvniecībā redzam atkal citu arhitektūru. Dzīvojamā ēka risināta vairs ne kā atsauce uz vēsturisko zvejniekciemu estētiku, bet gan kā alūzija par turīgu Zemgales līdzenuma saimnieku namu. Trešajā kārtā tiks uzbūvētas divas ēkas.

Ceturto un piekto kārtu paredzēts īstenot, kā tehnoloģiski un arhitektoniski vissarežģitāko kārtu. Attīstītāji kopā ar arhitektiem ir izvirzījuši ļoti ambiciozu mērķi – "pasīvu" ēku būvniecība. Šajā kārtā ietilpst sešas ēkas, kuras plānots uzbūvēt kā „zemas enerģijas” vai pat "pasīvas" ēkas.